Atvainošanās
Mans iepriekšējais raksts, šķiet, aizskāra dažu lasītāju trauslās dvēseles stīgas, un tā komentāros tika ļoti konstruktīvi kritizēts manu smadzeņu potenciāls un izteikti mājieni par manas eksistences bezjēdzību un nevēlamību. Lai gan es nepazīstu sivnu un waldi un nekad mūžā neesmu viņus saticis, šo cilvēku autoritāte manās acīs ir iespaidīga, un viņu personīgais viedoklis man ir ārkārtīgi svarīgs. Tādēļ šis starpgadījums man lika nopietni pārdomāt savu līdzšinējo dzīvi, un secinājumi nepavisam nebija iepriecinoši - visu savu mūžu es esmu dzīvojis ilūzijās un veltīgos sapņos. Šī atskārsme mani pilnībā sagrāva, un es divas dienas pavadīju, sēdēdams mājas bēniņos un raudādams.
Es apzinos, ka ieteikums nelasīt manus rakstus, ja kādam tie nepatīk, būtu ļoti egoistisks, un vienīgā pareizā rīcība no manas puses būtu tagad un uz visiem laikiem pārtraukt jebkāda veida literāro darbību (tai skaitā arī iepirkumu sarakstu sastādīšanu) un atbrīvot pasauli no bezgaumības un slikta humora straumes, ko radīja mana necilā dienasgrāmata. Man nav nekādu tiesību ironizēt par lietām, kuras mans neattīstītais prāts nekad nespēs izprast, un sarkastisku atvainošanās rakstu publicēšana ir pēdējais, ko man šobrīd pieklātos darīt. Tieši tāpēc no šīs dienas es esmu nolēmis vairs nekad nelietot internetu un pavadīt savu nožēlojamo dzīvi, tīrot autoostas tualetes, un vienīgie vārdi, kas turpmāk izskanēs no manas puses, būs "jā, saimniek" un "paldies, saimniek". Lūdzu, pieņemiet manu vispazemīgāko atvainošanos.
