Jauna ēra
Šorīt pamodos ar izkaltušu muti un nedaudz dunošu galvu. Vecās botas, kas man bija kājās, liecināja, ka vakar vakarā esmu bijis ārā. Izdzēru puslitru ūdens, paēdu sātīgas brokastis un, pēc tam to visu atkal izvēmis pa atvērto logu, es jutos kā no jauna piedzimis, pieņemot, ka cilvēks, piedzimstot no jauna, jūtas viegli paģirains. Tieši šādās dienās man patīk pieņemt svarīgākos lēmumus savā mūžā, un arī šī reize nav izņēmums. Tādēļ vēlos paziņot, ka turpmāk manā dienasgrāmatā jūs vairs neatradīsiet nevienu jaunu, interesantu rakstu. Ardievu, meitenes! Es sapratīšu, ja jūs pārstāsiet man pa pastu sūtīt savas biksītes. Es iešu kravāt koferus svētceļojumam uz Indiju.
6 komentāri
Tad vismaz publicē vecas, garlaicīgas muļķības! Bildē un liec iekšā kaut svētās Indijas govis, gremojot plastmasas maisiņus, plikus, defecējušos bērneļus vai jaunākos zinātniskos pierādījumus papardes zieda neeksistencei!
Tu lauz mani.
:K

