Piens - cenas un tarifi
Šis ir turpinājums piedzīvojumam ar mobilu sakaru pakalpojumu sniedzējiem.
Aizgāju darbadienā uz veikalu (brīvdienās tas ir slēgts). Pa ceļam satiku opi, kurš, protams, izstāsta spilgtākos vasaras atgadījumus. Runā viņš šausmīgi daudz, un lielāko daļu es uzreiz aizmirsu. Atceros tikai stāstu par divām prostitūtām un lietussargu. Ja satiekat opi kādreiz, noteikti pajautājiet, lai pastāsta. Opis arī pasūdzējās par savu prostatu. Lūdzu, lai nerāda. Neko negribēju salīdzināt.
Tātad man veikalā vajadzēja pienu. Vienu litru. Tajā ietilpst daži procenti tauku un diezgan daudz ūdens, un vēl kalcijs. Es ar omi pienu dzeram samērā bieži. Šorīt skatāmies - piens saskābis. Ome šokā, pirkts taču tikai pirms nedēļas. Tādēļ arī gāju uz veikalu, lai nopirktu jaunu. Veikalā piegāju pie kases operatores Viktorijas, kura diez ko laipna un kompetenta neizskatījās nudien - šī nemaz nesmaidīja, un mati arī blondi. Nesaprotu, kā tādi cilvēki vispār var darbu atrast. Paskaidroja, ka pienu pie viņiem nepārdod. Ar tik nepatīkamu būtni nevēlējos runāt tālāk.
Nākamajā dienā beidzot sapratu, ko man tā pārdevēja teica, un gāju atpakaļ. Šodien pie kases stāvēja puisis, kura vārdu vairs neatceros. Varētu būt Hektors. Vai Beverīns. Nu, katrā ziņā, Jānis čista nebija. Cerēju, ka varbūt viņš, atšķirībā no Viktorijas, spēs paskaidrot, kāpēc to pienu nepārdod, uz ko viņš man atbildēja: "Nūūūūūūūū... Vispār, šis ir būvmateriālu veikals", uz ko es šokēts atbildēju, ka nevienu brīdi neesmu to apšaubījis. Sāku klāstīt savas zināšanas par piena veselīgo ietekmi uz cilvēka organismu, uz ko man puisietis atbildēja: "Jūs varat nopirkt pienu pārtikas veikalā." Žēl tikai, ka tuvākais pārtikas veikals atrodas pāri ielai un 30 metrus uz austrumiem. Turklāt, pēc sarunas nu jau ar diviem nekompetentiem veikala darbiniekiem, tādu gaisa gabalu pie trešā arī negribas pērties. Puisis 8 stundu sarunas laikā 4 reizes gāja uz tualeti, kas arī par profesionalitāti neliecina.
Vēl mani sadusmoja fakts, ka, pērkot pienu, jāmaksā arī par iepakojumu. Biju pieradis, ka pie kaimiņa vienmēr jāņem līdzi sava burka, ja grib no viņa dabūt pienu. Piedevām vēl veikalā par to jāmaksā PVN. Pie kaimiņa gan, kā viņš smej, PVN nav iekļauts cenā. Pieļauju, ka kaimiņa tele Bite arī dod daudz garšīgāku pienu nekā tās teles no piena kombināta.
Jā, vēl varu pastāstīt to, ka kamēr man puisis lika gaidīt, es aiz garlaicības pāris reizes tā kārtīgi skaļi nopirdos, par ko kopā ar pārējiem veikala apmeklētājiem pasmējāmies.
4 komentāri
Manuprāt tev taisnība.
Katrā būvmateriālu veikalā ir jābūt piena un mandarīnu nodaļai, vēlams, apvienotai un ar galdiņiem.
Karstā vasaras dienā, aukstā ziemas vakarā, drēgnā rudens rītā, lietainā pavasara naktī - vienmēr ir vēlēšanās iedzert veselīgo no tesmeņiem izspiesto dziru un uzkost to ar sulīgu mandarīnu.
Mmmmm....
Siekaliņa notecēja.
